Ko darīt, ja malka sāk pelēt?

Sapelējusi malka

Situācija, kad malka pelē, ir daudz biežāka, nekā daudzi domā. Īpaši rudenī un ziemā cilvēki pamana baltus, pelēcīgus vai pat zaļganus plankumus uz malkas un sāk uztraukties – vai pelējusi malka vispār der kurināšanai un ko darīt tālāk?

Šajā rakstā paskaidrosim, ko darīt, ja malka sāk pelēt, kāpēc tas notiek, vai pelējums uz malkas ir bīstams un kā nākotnē no šīs problēmas izvairīties.

Kāpēc malka pelē?

Galvenais iemesls, kāpēc malka sāk pelēt, ir pārāk augsts mitrums un nepietiekama ventilācija. Pelējums neveidojas sausā malkā – tas parādās tikai tad, ja koksne ilgstoši atrodas mitros apstākļos.

Visbiežāk pelējums uz malkas rodas, ja:

  • malka tiek uzglabāta tieši uz zemes,
  • malkas kaudze ir cieši sakrauta bez gaisa piekļuves,
  • malka ir pilnībā ietīta plēvē,
  • uzglabāšanas vietā ir pastāvīgs mitrums.

Svarīgi saprast – pat sākotnēji sausa malka var sākt pelēt, ja uzglabāšana ir nepareiza.

Vai pelējusi malka ir bīstama?

Ja pelējums ir tikai uz virsmas un pati malka nav ļoti mitra, to parasti drīkst kurināt. Kurināšanas laikā pelējums sadegs, un tas nerada tiešu apdraudējumu.

Tomēr problēmas sākas, ja:

  • pelējusi malka ir arī mitra,
  • kurinot rodas daudz dūmu,
  • jūtama nepatīkama, asa smaka,
  • katlā veidojas sodrēji.

Šādos gadījumos mitra un pelējusi malka samazina siltumatdevi un bojā apkures sistēmu.

Ko darīt, ja malka sāk pelēt?

Ja pamani, ka malka pelē, svarīgi rīkoties uzreiz, nevis cerēt, ka problēma pazudīs pati.

Pirmkārt, malkai ir jānodrošina ventilācija. Ja tā ir ietīta plēvē vai cieši sakrauta, kaudze jāpārkārto, atstājot spraugas starp pagalēm. Gaiss ir galvenais faktors, kas aptur pelējuma attīstību.

Otrkārt, malka ir jāpaceļ no zemes. Pat neliels attālums no zemes būtiski samazina mitruma uzsūkšanos. Ja iespējams, malku novieto uz paletēm vai dēļiem.

Treškārt, malku vajadzētu pārklāt tikai no augšas, lai pasargātu no lietus un sniega, bet atstāt sānus vaļā.

Daudzi domā, ka pelējumu var vienkārši nokasīt vai nomazgāt, taču praksē tas nav risinājums. Pelējums uz malkas ir sekas, nevis cēlonis.

Ko drīkst darīt:

  • atdalīt stipri sapelējušās pagales,
  • ļaut malkai izžūt sausākā, vējainā vietā,
  • izmantot pelējaino malku tikai tad, kad tā ir sausa.

Ko nevajag darīt:

  • mazgāt malku ar ūdeni,
  • glabāt pelējainu malku slēgtā telpā bez ventilācijas,
  • kurināt ļoti mitru un smakojošu malku.

Vai pelējusi malka var izžūt?

Jā, pelējusi malka var izžūt, ja tiek nodrošināti pareizi apstākļi. Ja malkas mitrums samazinās un pelējums vairs nesaņem mitrumu, tā attīstība apstājas.

Tomēr jāņem vērā, ka:

  • ziemā žūšana notiek lēni,
  • bez ventilācijas malka neizžūs,
  • slapja malka pati par sevi nekļūs sausa.

Ir gadījumi, kad pelējusi malka vairs nav laba kurināšanai. Tas notiek, ja koksne ir sākusi trupēt vai zaudējusi struktūru. Malka nav ieteicama, ja tā ir mīksta un drūpoša, ir spēcīga pelējuma smaka, mitrums ir ļoti augsts, degšana ir nestabila vai gandrīz nenotiek.

Šādos gadījumos pat žāvēšana vairs nepalīdz.

Secinājumi

Ja malka sāk pelēt, tas vienmēr nozīmē, ka problēma ir mitrumā un uzglabāšanā. Lielākajā daļā gadījumu situāciju var labot, ja rīkojas savlaicīgi. Nodrošinot ventilāciju, pasargājot malku no mitruma un pareizi to uzglabājot, pelējumu var apturēt un novērst nākotnē.

Rezultāts ir vienkāršs – sausāka malka, labāka degšana un mazāk problēmu ar apkuri.