- Sazinies +371 28119488
- Piegāde Rīgā un Pierīgā 50km rādiusā
Situācija, kad malka pelē, ir daudz biežāka, nekā daudzi domā. Īpaši rudenī un ziemā cilvēki pamana baltus, pelēcīgus vai pat zaļganus plankumus uz malkas un sāk uztraukties – vai pelējusi malka vispār der kurināšanai un ko darīt tālāk?
Šajā rakstā paskaidrosim, ko darīt, ja malka sāk pelēt, kāpēc tas notiek, vai pelējums uz malkas ir bīstams un kā nākotnē no šīs problēmas izvairīties.
Galvenais iemesls, kāpēc malka sāk pelēt, ir pārāk augsts mitrums un nepietiekama ventilācija. Pelējums neveidojas sausā malkā – tas parādās tikai tad, ja koksne ilgstoši atrodas mitros apstākļos.
Visbiežāk pelējums uz malkas rodas, ja:
Svarīgi saprast – pat sākotnēji sausa malka var sākt pelēt, ja uzglabāšana ir nepareiza.
Ja pelējums ir tikai uz virsmas un pati malka nav ļoti mitra, to parasti drīkst kurināt. Kurināšanas laikā pelējums sadegs, un tas nerada tiešu apdraudējumu.
Tomēr problēmas sākas, ja:
Šādos gadījumos mitra un pelējusi malka samazina siltumatdevi un bojā apkures sistēmu.
Ja pamani, ka malka pelē, svarīgi rīkoties uzreiz, nevis cerēt, ka problēma pazudīs pati.
Pirmkārt, malkai ir jānodrošina ventilācija. Ja tā ir ietīta plēvē vai cieši sakrauta, kaudze jāpārkārto, atstājot spraugas starp pagalēm. Gaiss ir galvenais faktors, kas aptur pelējuma attīstību.
Otrkārt, malka ir jāpaceļ no zemes. Pat neliels attālums no zemes būtiski samazina mitruma uzsūkšanos. Ja iespējams, malku novieto uz paletēm vai dēļiem.
Treškārt, malku vajadzētu pārklāt tikai no augšas, lai pasargātu no lietus un sniega, bet atstāt sānus vaļā.
Daudzi domā, ka pelējumu var vienkārši nokasīt vai nomazgāt, taču praksē tas nav risinājums. Pelējums uz malkas ir sekas, nevis cēlonis.
Ko drīkst darīt:
Ko nevajag darīt:
Jā, pelējusi malka var izžūt, ja tiek nodrošināti pareizi apstākļi. Ja malkas mitrums samazinās un pelējums vairs nesaņem mitrumu, tā attīstība apstājas.
Tomēr jāņem vērā, ka:
Ir gadījumi, kad pelējusi malka vairs nav laba kurināšanai. Tas notiek, ja koksne ir sākusi trupēt vai zaudējusi struktūru. Malka nav ieteicama, ja tā ir mīksta un drūpoša, ir spēcīga pelējuma smaka, mitrums ir ļoti augsts, degšana ir nestabila vai gandrīz nenotiek.
Šādos gadījumos pat žāvēšana vairs nepalīdz.
Ja malka sāk pelēt, tas vienmēr nozīmē, ka problēma ir mitrumā un uzglabāšanā. Lielākajā daļā gadījumu situāciju var labot, ja rīkojas savlaicīgi. Nodrošinot ventilāciju, pasargājot malku no mitruma un pareizi to uzglabājot, pelējumu var apturēt un novērst nākotnē.
Rezultāts ir vienkāršs – sausāka malka, labāka degšana un mazāk problēmu ar apkuri.
